Neviens tevi neizvēlas bez šorīla, un neviens neņem tevi projektā tāpēc, lai tu varētu to salikt. Problēma patiešām griežas aplī, un tieši tāpēc tik daudzi to uztver kā sienu, nevis kā durvis. Patiesībā tā izjūk daudz ātrāk, nekā izskatās, tiklīdz tu beidz gaidīt atļauju.
Šorīls nav tavas karjeras uzskaite. Tas ir īss pierādījums tam, ka uz tevi var skatīties kameras priekšā. Tieši šajā atšķirībā slēpjas visa starpība starp šorīla gaidīšanu un tā uztaisīšanu.
Deviņdesmit sekundes ir vesels šorīls.No kurienes rodas pirmais šorīls
- Ainas, ko filmējat paši. Divi aktieri, telefons, statīvs, klusa vieta un aina, kas izvēlēta tāpēc, ka tev piestāv. Tas ir ātrākais ceļš un vienlaikus vismazāk izmantotais.
- Studentu filmas. Kino skolas izvēlas aktierus nepārtraukti, darbs parasti ir bez atlīdzības, bet materiāls ir īsts. Vienojieties iepriekš un rakstiski, ka saņemsi kopiju, citādi pavadīsi gadu, to izprasot.
- Pašuzņēmumi. Kārtīgi nofilmēts ieraksts ar pieklājīgu skaņu un vienkrāsainu fonu ir pilnīgi izmantojams materiāls. Nevienu neinteresē, no kurienes nākušas spēcīgas deviņdesmit sekundes.
- Paša uzņemta īsfilma. Lēnāk un grūtāk, taču lomu izlem tu, un uzrakstīt sev to, ko neviens nepiedāvā, ir sena tradīcija.
Kam tajā patiešām jābūt
No sešdesmit sekundēm līdz divām minūtēm. Ja tev ir viena patiesi spēcīga aina, šorīls var būt tikai šī aina un savu darbu tik un tā paveiks.
Sāc ar savu labāko mirkli. Ne ar nosaukuma kadru, ne ar lēnu izgaišanu, ne ar noskaņas kadru montāžu un mūziku virsū, bet ar savu seju, kas pirmajās piecās sekundēs dara kaut ko skatīšanās vērtu. Cilvēki patin uz priekšu. Pieņem, ka patīs.
Rādi diapazonu tikai tad, ja tev ir ar ko. Divas kontrastējošas, labi nospēlētas ainas pārspēj piecas ainas, kurās tu galvenokārt stāvi durvju ailē. Un katrā kadrā tev jābūt skaidri saskatāmam: ja atlases vadītājai jāmin, kurš no trim cilvēkiem kadrā esi tu, tad šis kadrs savu vietu nenopelna.
Kas paliek ārpusē
- Gari vides kadri un viss, kas ir pirms tavas pirmās replikas.
- Mūzika, uzlikta pāri dialogam. Viņiem jādzird tu, nevis skaņu celiņš.
- Kadri, kuros labāko ainas pusi dabū kāds cits.
- Teātra ieraksti, filmēti no divpadsmitās rindas.
- Viss, kas vecāks par dažiem gadiem, vai no laika pirms būtiskām izmaiņām tavā izskatā.
- Titri, logotipi un vārda kadrs sākumā. Ja vārdam kaut kur jābūt, liec to beigās.
Tā tiek uztaisīti lielākā daļa pirmo šorīlu.Atsevišķi kadri pārspēj vienu garu montāžu
Šobrīd ierasts atsevišķas ainas turēt pieejamas arī pa vienai, līdzās kopējam šorīlam, jo tas, kurš meklē konkrētu reģistru, grib tieši šo ainu, nevis ekskursiju pa visu, ko jebkad esi darījis. Turklāt tas ļauj tev likt pareizo kadru pareizā darba priekšā.
Kur šorīlam vieta
Kaut kur, kur tas atveras bez konta, bez lietotnes un bez divdesmit sekunžu ielādes. Pēc tam liec saiti savā kartītē, tur, kur atlases veicēji to patiešām meklēs.
CastHub tava kartīte nes tavas fotogrāfijas, lomu tipus, izmērus un saiti uz tavu filmēto materiālu. Publiskā puse rāda fotogrāfijas, vārdu, lomu tipus un pilsētu; izmēri, portfolio sīkumi un kontaktinformācija paliek aiz pārbaudes un atveras tikai uzņēmumu kontiem, kas ir pierādījuši, kas viņi ir. Šorīla saites vieta ir kartītē, nevis izkaisīta pa trim sociālajiem profiliem, vienkārša iemesla dēļ: tas, kam termiņš karājas virs galvas, to meklēt neies.
Cik bieži to pārtaisīt
Katru reizi, kad nofilmē kaut ko labāku par to, kas jau iekšā. Šorīls ir dzīvs dokuments, nevis piemineklis. Visbiežākā neveiksme nav slikts pirmais šorīls, bet gan pieklājīgs pirmais šorīls, kas nav mainījies četrus gadus.
Neviens no iesācēja negaida šorīlu, pilnu ar ēterā rādītām lomām. Gaida ieraudzīt, kāds tu esi kameras priekšā. Vairāk pirmajam šorīlam nav jādara, un telefons, partneris ainai un brīva pēcpusdiena tam pilnīgi pietiek.
